13. Terasakanipāto

474. Ambajātakaṃ (1)

1.

Ahāsi [āhāsi (?)] me ambaphalāni pubbe, aṇūni thūlāni ca brahmacāri;

Teheva mantehi na dāni tuyhaṃ, dumapphalā pātubhavanti brahme.

2.

Nakkhattayogaṃ paṭimānayāmi, khaṇaṃ muhuttañca mante na passaṃ [khaṇaṃ muhuttaṃ na maṃ tosayanti (sī. pī.)];

Nakkhattayogañca khaṇañca laddhā, addhāharissambaphalaṃ [athāharissambaphalaṃ (sī. pī.)] pahūtaṃ.

3.

Nakkhattayogaṃ na pure abhāṇi, khaṇaṃ muhuttaṃ na pure asaṃsi;

Sayaṃ harī [athāharī (sī. syā. pī.)] ambaphalaṃ pahūtaṃ, vaṇṇena gandhena rasenupetaṃ.

4.

Mantābhijappena pure hi [pura’ssa (sī. pī.), purepi (syā.)] tuyhaṃ, dumapphalā pātubhavanti brahme;

Svājja na pāresi jappampi mantaṃ [japampi mante (sī. pī.)], ayaṃ so ko nāma tavajja dhammo.

5.

Caṇḍālaputto mama sampadāsi, dhammena mante pakatiñca saṃsi;

Mā cassu me pucchito nāmagottaṃ, guyhittho atthaṃ [mā taṃ (sī. syā. pī.)] vijaheyya manto [vijaheyyumantā (syā.)].

6.

Sohaṃ janindena janamhi puṭṭho, makkhābhibhūto alikaṃ abhāṇiṃ;

‘‘Mantā ime brāhmaṇassā’’ti micchā, pahīnamanto kapaṇo rudāmi.

7.

Eraṇḍā pucimandā vā, atha vā pālibhaddakā;

Madhuṃ madhutthiko vinde, so hi tassa dumuttamo.

8.

Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;

Yamhā dhammaṃ vijāneyya, so hi tassa naruttamo.

9.

Imassa daṇḍañca vadhañca datvā, gale gahetvā khalayātha [balayātha (syā.), galayātha (ka.)] jammaṃ;

Yo uttamatthaṃ kasirena laddhaṃ, mānātimānena vināsayittha.

10.

Yathā samaṃ maññamāno pateyya, sobbhaṃ guhaṃ narakaṃ pūtipādaṃ;

Rajjūti vā akkame kaṇhasappaṃ, andho yathā jotimadhiṭṭhaheyya;

Evampi maṃ tvaṃ khalitaṃ sapañña [sapaññā (pī.)], pahīnamantassa punappadāhi [puna sampadāhi (syā.), punappasīda (sī. pī.)].

11.

Dhammena mantaṃ [mante (sī. syā. pī.)] tava sampadāsiṃ, tuvampi dhammena [tvampi dhammeneva (ka.)] pariggahesi;

Pakatimpi te attamano asaṃsiṃ, dhamme ṭhitaṃ taṃ [patiṭṭhaṃ (ka.)] na jaheyya manto.

12.

Yo bāla mantaṃ [balamantaṃ (ka.)] kasirena laddhaṃ, yaṃ dullabhaṃ ajja manussaloke;

Kiñcāpi laddhā jīvituṃ appapañño [kicchā laddhaṃ jīvikaṃ appapañño (sī. syā.), kacchāpi laddhā jīvikaṃ appañña (pī.)], vināsayī alikaṃ bhāsamāno.

13.

Bālassa mūḷhassa akataññuno ca, musā bhaṇantassa asaññatassa;

Mante mayaṃ tādisake na dema, kuto mantā gaccha na mayha ruccasīti.

Ambajātakaṃ paṭhamaṃ.

475. Phandanajātakaṃ (2)

14.

Kuṭhārihattho [kudhārihattho (ka.)] puriso, vanamogayha tiṭṭhasi;

Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ dāruṃ chetumicchasi.

15.

Isso [iso (sī.), īso (syā. pī.)] vanāni carasi, samāni visamāni ca;

Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ dāruṃ nemiyā daḷhaṃ.

16.

Neva sālo na khadiro, nāssakaṇṇo kuto dhavo;

Rukkho ca [rukkhova (sī. pī.)] phandano nāma, taṃ dāruṃ nemiyā daḷhaṃ.

17.

Kīdisānissa pattāni, khandho vā pana kīdiso;

Puṭṭho me samma akkhāhi, yathā jānemu phandanaṃ.

18.

Yassa sākhā palambanti, namanti na ca bhañjare;

So rukkho phandano nāma, yassa mūle ahaṃ ṭhito.

19.

Arānaṃ cakkanābhīnaṃ, īsānemirathassa ca;

Sabbassa te kammaniyo, ayaṃ hessati phandano.



我将按要求将这段巴利文完整直译成简体中文：
13. 十三集
474. 芒果本生经（1）
1.
从前你给我芒果果实，修行者啊，大的小的都有；
如今用那些咒语，圣者啊，树上果实却不再显现。
2.
我在等待星象吉时，找不到良辰吉刻的咒语；
待得星象和时机俱备，定会取来丰盛的果实。
3.
从前未说过星象时机，也未提及良辰吉刻；
自己就采来丰盛果实，色香味俱全的芒果。
4.
圣者啊，从前凭你念咒，树上果实便会显现；
今日你连咒语都念不出，这到底是什么道理？
5.
贱民之子传授给我，如法地教我咒语和规矩；
莫要询问我的姓名氏族，恐怕咒语会失去效力。
6.
我被国王问及此事，为傲慢所困说了谎言；
谎称"这是婆罗门的咒语"，失去咒语的我悲泣。
7.
无论是蓖麻树、龙眼树，或是刺树；
求蜜者能得到蜜，对他来说那就是最好的树。
8.
刹帝利、婆罗门、吠舍，首陀罗、贱民和清道夫；
从谁那里能学到法，谁对他来说就是最尊贵的人。
9.
给这恶人以杖责和惩罚，抓住他的脖子把他逐出；
他把难得的至高利益，因傲慢自大而毁掉。
10.
如同自以为平地却跌入，深坑洞穴或腐烂的地狱；
误把绳子当作黑蛇，如盲人妄想见到光明；
智者啊，我如此失足，请重新传授我失去的咒语。
11.
我如法传授你咒语，你也如法接受；
我也欢喜告诉你本质，安住正法者咒语不会舍弃。
12.
愚人得到难得的咒语，在人世间如此稀有；
虽然获得维生之道却智慧浅薄，说谎而致其毁灭。
13.
对于愚笨、不知感恩、说谎、不自制的人；
我们不授予这样的咒语，去吧，哪有咒语，我不喜欢你。
第一芒果本生经竟。
475. 颤动树本生经（2）
14.
手持斧头的人啊，你站在森林中；
请告诉我朋友，你想砍什么木材？
15.
你在森林中寻找车轭，走过平地和险地；
请告诉我朋友，什么木材适合做车轮？
16.
不是柚木也不是铁木，不是马耳树更不是檀木；
有种树叫颤动树，那木材最适合做车轮。
17.
它的叶子是什么样子，树干又是怎样的？
请告诉我朋友，让我们知道颤动树。
18.
枝条下垂却不折断，那就是颤动树，
我此刻就站在它的树下。
19.
用来做车辐、轮毂、车轭和车轮，
这颤动树木材，样样都能派上用场。

20.

Iti phandanarukkhopi, tāvade ajjhabhāsatha;

Mayhampi vacanaṃ atthi, bhāradvāja suṇohi me.

21.

Issassa [imassa (ka. sī. ka.)] upakkhandhamhā [upakhandhamhā (ka. sī. pī. ka.)], ukkacca caturaṅgulaṃ;

Tena nemiṃ pasāresi [pariharesi (sī. pī.)], evaṃ daḷhataraṃ siyā.

22.

Iti phandanarukkhopi, veraṃ appesi tāvade;

Jātānañca ajātānaṃ, issānaṃ dukkhamāvahi.

23.

Iccevaṃ [icceva (sī. pī.)] phandano issaṃ, isso ca pana phandanaṃ;

Aññamaññaṃ vivādena, aññamaññamaghātayuṃ.

24.

Evameva manussānaṃ, vivādo yattha jāyati;

Mayūranaccaṃ naccanti, yathā te issaphandanā.

25.

Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo [bhaddante (ka.)], yāvantettha samāgatā;

Sammodatha mā vivadatha [māvivadittha (sī. syā. pī.)], mā hotha issaphandanā.

26.

Sāmaggimeva [sāmagyameva (syā. ka.)] sikkhetha, buddhehetaṃ pasaṃsitaṃ;

Sāmaggirato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṃsatīti.

Phandanajātakaṃ dutiyaṃ.

476. Javanahaṃsajātakaṃ (3)

27.

Idheva haṃsa nipata, piyaṃ me tava dassanaṃ;

Issarosi anuppatto, yamidhatthi pavedaya.

28.

Savanena ekassa piyā bhavanti, disvā panekassa viyeti [vineti (syā.), viheti (pī.), vigeti (ka. aṭṭha.)] chando;

Disvā ca sutvā ca piyā bhavanti, kaccinnu me pīyasi [piyyasi (sī. pī.)] dassanena.

29.

Savanena piyo mesi, bhiyyo cāgamma dassanaṃ;

Evaṃ piyadassano me [evaṃ piyadassano samāno (sī. syā. pī.)], vasa haṃsa mamantike [mama santike (sī. syā. pī.)].

30.

Vaseyyāma tavāgāre, niccaṃ sakkatapūjitā;

Matto ca ekadā vajje [vajjā (sī. pī.)], ‘‘haṃsarājaṃ pacantu me’’.

31.

Dhiratthu taṃ majjapānaṃ, yaṃ me piyataraṃ tayā;

Na cāpi majjaṃ pissāmi [pivissāmi (syā.), pāyāmi (sī. pī.)], yāva me vacchasī ghare.

32.

Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañca [sakuntānañca (sī. syā. pī.)] vassitaṃ;

Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.

33.

Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā;

Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.

34.

Yasmiṃ mano nivisati, avidūre sahāpi so;

Santikepi hi so dūre, yasmiṃ nāvisate [yasmā vivasate (sī. syā. pī.)] mano.

35.

Antopi so hoti pasannacitto, pāraṃ samuddassa pasannacitto;

Antopi so hoti paduṭṭhacitto, pāraṃ samuddassa paduṭṭhacitto.

36.

Saṃvasantā vivasanti, ye disā te rathesabha;

Ārā santo saṃvasanti, manasā raṭṭhavaḍḍhana.

37.

Aticiraṃ nivāsena, piyo bhavati appiyo;

Āmanta kho taṃ gacchāma [gacchāmi (syā.)], purā te homa appiyā [homi appiyo (syā.)].

38.

Evaṃ ce yācamānānaṃ, añjaliṃ nāvabujjhasi;

Paricārakānaṃ sataṃ [santānaṃ (sī. syā.), sattānaṃ (pī.)], vacanaṃ na karosi no;

Evaṃ taṃ abhiyācāma, puna kayirāsi pariyāyaṃ.

39.

Evaṃ ce no viharataṃ, antarāyo na hessati;

Tuyhañcāpi [vāpi (syā. pī. ka.)] mahārāja, mayhañca [vā (bahūsu)] raṭṭhavaḍḍhana;

Appeva nāma passemu [passema (sī. syā. pī.)], ahoratānamaccayeti.

Javanahaṃsajātakaṃ tatiyaṃ.

477. Cūḷanāradajātakaṃ (4)

40.

Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamābhataṃ;

Aggīpi te na hāpito [hāsito (sī. syā.)], kiṃ nu mandova jhāyasi.

41.

Na ussahe vane vatthuṃ, kassapāmantayāmi taṃ;

Dukkho vāso araññasmiṃ, raṭṭhaṃ icchāmi gantave.



20.
于是颤动树也，立刻开口说道：
我也有话要说，婆罗豆婆阇啊请听我说。
21.
从车轭的树干上，切下四指宽的木材；
用它来制作车轮，这样会更加坚固。
22.
这样颤动树立即，播下了仇恨的种子；
给已生和未生的车轭，带来了痛苦。
23.
就这样颤动树恨车轭，车轭又恨颤动树；
彼此相互争执，导致互相残杀。
24.
正如这样人与人，一旦产生争执；
就如那车轭和颤动树，跳起孔雀般的斗舞。
25.
我对你们说吉祥语，所有在此聚集的人；
要和睦莫要争执，不要像车轭和颤动树。
26.
应当学习和合，这是佛陀所赞叹；
安住法中喜和合，不失瑜伽安稳道。
第二颤动树本生经竟。
476. 迅疾天鹅本生经（3）
27.
天鹅啊请降落此处，见到你我很欢喜；
你来此为最尊贵，请告诉我此处情况。
28.
有人因听闻而生爱，有人见面反生厌；
有人闻见皆生爱，你见我可会生爱？
29.
听闻你我已生爱，见面更增我爱慕；
如此令人喜见者，天鹅啊请住我身边。
30.
我们住你家中时，常受恭敬供养；
你若一日醉酒说，"把天鹅之王煮了给我"。
31.
诅咒那醉人之酒，使我失去亲爱者；
只要你住在我家，我决不饮酒一滴。
32.
野狐的叫声容易懂，鸟儿的鸣啼也易懂；
国王啊人类的言语，比这些更难理解。
33.
即使一个人认为，这是亲戚朋友同伴；
先前和善相处者，后来却变成敌人。
34.
心所系念之人，即使远在天边也似近；
心所不系之人，即使近在咫尺也似远。
35.
内心清净之人，即使隔海也如近在咫尺；
内心污浊之人，即使隔海也如近在咫尺。
36.
战车勇士啊，共处者也会分离，若成陌路；
国土增长者啊，远方者因心近也能共处。
37.
住得太久了，爱会变成不爱；
向你告别我将离去，以免我们相厌。
38.
如果你对我们如此请求，不理解我们的合掌；
不听从我们百位侍者，的话语；
我们如此恳求你，请再给一次机会。
39.
如果我们这样生活，没有障碍的话；
大王啊以及您，还有国土增长者；
但愿我们能再相见，度过昼夜。
第三迅疾天鹅本生经竟。
477. 小那罗陀本生经（4）
40.
你没有劈柴，也没有取水；
火也没有添，为何愁眉苦脸而坐？
41.
我不能住在林中，迦叶啊我告诉你；
森林生活太苦了，我想要回到国土。

42.

Yathā ahaṃ ito gantvā, yasmiṃ janapade vasaṃ;

Ācāraṃ brahme [brahmaṃ (ka.)] sikkheyyaṃ, taṃ dhammaṃ anusāsa maṃ.

43.

Sace araññaṃ hitvāna, vanamūlaphalāni ca;

Raṭṭhe rocayase vāsaṃ, taṃ dhammaṃ nisāmehi me.

44.

Visaṃ mā paṭisevittho [paṭisevittha (syā. ka.)], papātaṃ parivajjaya;

Paṅke ca mā visīdittho [paṅko ca mā visiyittho (ka.)], yatto cāsīvise care.

45.

Kiṃ nu visaṃ papāto vā, paṅko vā brahmacārinaṃ;

Kaṃ tvaṃ āsīvisaṃ brūsi, taṃ me akkhāhi pucchito;

46.

Āsavo tāta lokasmiṃ, surā nāma pavuccati;

Manuñño [manuññā (sī. syā. pī.)] surabhī vaggu, sādu [madhu (sī. syā.)] khuddarasūpamo [rasūpamā (sī. syā. pī.)];

Visaṃ tadāhu ariyā se, brahmacariyassa nārada.

47.

Itthiyo tāta lokasmiṃ, pamattaṃ pamathenti tā;

Haranti yuvino cittaṃ, tūlaṃ bhaṭṭhaṃva māluto;

Papāto eso akkhāto, brahmacariyassa nārada.

48.

Lābho siloko sakkāro, pūjā parakulesu ca;

Paṅko eso ca [esova (sī. syā. pī.)] akkhāto, brahmacariyassa nārada.

49.

Sasatthā [mahantā (syā. ka.)] tāta rājāno, āvasanti mahiṃ imaṃ;

Te tādise manussinde, mahante tāta nārada.

50.

Issarānaṃ adhipatīnaṃ, na tesaṃ pādato care;

Āsīvisoti [āsīviso so (sī. pī.)] akkhāto, brahmacariyassa nārada.

51.

Bhattattho bhattakāle ca [yaṃ (sī. pī.)], yaṃ gehamupasaṅkame;

Yadettha kusalaṃ jaññā, tattha ghāsesanaṃ care.

52.

Pavisitvā parakulaṃ, pānatthaṃ [pānattho (syā. pī.)] bhojanāya vā;

Mitaṃ khāde mitaṃ bhuñje, na ca rūpe manaṃ kare.

53.

Goṭṭhaṃ majjaṃ kirāṭañca [kirāsañca (sī. syā.), kirāsaṃ vā (pī.)], sabhā nikiraṇāni ca;

Ārakā parivajjehi, yānīva visamaṃ pathanti.

Cūḷanāradajātakaṃ catutthaṃ.

478. Dūtajātakaṃ (5)

54.

Dūte te brahme [dūte brāhmaṇa (ka.)] pāhesiṃ, gaṅgātīrasmi jhāyato;

Tesaṃ puṭṭho na byākāsi, dukkhaṃ guyhamataṃ [guyhaṃ mataṃ (sī.), tuyhaṃ mataṃ (syā. ka.)] nu te.

55.

Sace te dukkhamuppajje, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhana;

Mā kho naṃ tassa akkhāhi, yo taṃ dukkhā na mocaye.

56.

Yo tassa [yo ca tathā (pī.)] dukkhajātassa, ekaṅgamapi bhāgaso [ekantamapi bhāsato (sī. pī.)];

Vippamoceyya dhammena, kāmaṃ tassa pavedaya [pavedaye (sī.)].

57.

Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañca vassitaṃ;

Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.

58.

Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā;

Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.

59.

Yo attano dukkhamanānupuṭṭho, pavedaye jantu akālarūpe;

Ānandino tassa bhavantimittā [bhavanta’mittā (sī. pī.)], hitesino tassa dukhī bhavanti.

60.

Kālañca ñatvāna tathāvidhassa, medhāvīnaṃ ekamanaṃ viditvā;

Akkheyya tibbāni [tippāni (sī. syā. pī.)] parassa dhīro, saṇhaṃ giraṃ atthavatiṃ pamuñce.

61.

Sace ca jaññā avisayhamattano, na te hi mayhaṃ [nāyaṃ nīti mayha (sī. pī.)] sukhāgamāya;

Ekova tibbāni saheyya dhīro, saccaṃ hirottappamapekkhamāno.

62.

Ahaṃ raṭṭhāni vicaranto, nigame rājadhāniyo;

Bhikkhamāno mahārāja, ācariyassa dhanatthiko.

63.

Gahapatī rājapurise, mahāsāle ca brāhmaṇe;

Alatthaṃ satta nikkhāni, suvaṇṇassa janādhipa;

Te me naṭṭhā mahārāja, tasmā socāmahaṃ bhusaṃ.



42.
我从这里离去后，将住在某个地方；
请教导我圣洁的行为，请为我讲说那法。
43.
如果你舍弃森林，和林中的根果；
想要住在国土中，那就听我说此法。
44.
不要服用毒药，要远离悬崖；
不要陷入泥沼中，要当心毒蛇游行。
45.
修行者何谓毒药，何谓悬崖深渊；
何谓泥沼何谓毒蛇，请为我解说。
46.
孩子啊世间有漏，即是所谓的酒；
美味又香甜可口，如蜜般甘美；
圣者说这就是毒，对于修行生活。
47.
孩子啊世间女人，令放逸者迷醉；
夺走年轻人之心，如风吹棉絮；
这就是所说悬崖，对于修行生活。
48.
利养名声和供养，以及他家敬重；
这些被说为泥沼，对于修行生活。
49.
孩子啊那罗陀，统治这大地者；
是那些有权势的，伟大的国王们。
50.
对于那些统治者，掌权者勿亲近；
这就是所说毒蛇，对于修行生活。
51.
为求食物时到家，应在用餐时间去；
若知其中有善事，可在那里求食。
52.
进入他人家中时，为饮水或求食；
应当适量饮与食，不要贪恋美色。
53.
牛栏酒馆赌博处，集会和垃圾场；
应当远远避开它，如避开险路。
第四小那罗陀本生经竟。
478. 使者本生经（5）
54.
婆罗门啊我派使者，去见你在恒河岸打坐；
他们问你你却不答，是否有难言之隐？
55.
迦尸国的繁荣者啊，如果你遭遇困难；
不要告诉那些人，他们无法解除你的苦难。
56.
若是困苦之人，即使只有一分；
能如法解脱者，可以向他倾诉。
57.
野狐的叫声容易懂，鸟儿的鸣啼也易懂；
国王啊人类的言语，比这些更难理解。
58.
即使一个人认为，这是亲戚朋友同伴；
先前和善相处者，后来却变成敌人。
59.
若人未被询问自己的苦难，就在不适时向人倾诉；
欢喜者会变成他的敌人，善意者会因他而忧愁。
60.
智者应知适当时机，了解智者同心；
才向他人说严重之事，以温和有益的话语。
61.
若知道自己无力承担，这对我来说不会带来安乐；
智者应独自承受苦难，念及真实与惭愧。
62.
我周游各个国土，走遍村镇和王城；
大王啊我为师求财，四处行乞。
63.
从居士和王家官员，以及富有的婆罗门；
民众之主啊我得到，七个金币；
大王啊我失去了它们，因此我极为忧愁。

64.

Purisā te mahārāja, manasānuvicintitā;

Nālaṃ dukkhā pamocetuṃ, tasmā tesaṃ na byāhariṃ.

65.

Tvañca kho me mahārāja, manasānuvicintito;

Alaṃ dukkhā pamocetuṃ, tasmā tuyhaṃ pavedayiṃ.

66.

Tassādāsi pasannatto, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;

Jātarūpamaye nikkhe, suvaṇṇassa catuddasāti.

Dūtajātakaṃ pañcamaṃ.

479. Kāliṅgabodhijātakaṃ (6)

67.

Rājā kāliṅgo cakkavatti, dhammena pathavimanusāsaṃ [manusāsi (syā. ka.)];

Agamā [agamāsi (syā. ka.)] bodhisamīpaṃ, nāgena mahānubhāvena.

68.

Kāliṅgo bhāradvājo ca, rājānaṃ kāliṅgaṃ samaṇakolaññaṃ;

Cakkaṃ vattayato pariggahetvā [pariṇetvā (pī.)], pañjalī idamavoca.

69.

Paccoroha mahārāja, bhūmibhāgo yathā samaṇuggato [samanugīto (sī. syā. pī.)];

Idha anadhivarā buddhā, abhisambuddhā virocanti.

70.

Padakkhiṇato āvaṭṭā, tiṇalatā asmiṃ bhūmibhāgasmiṃ;

Pathaviyā nābhiyaṃ [puthuviyā ayaṃ (sī.), paṭhaviyā ayaṃ (syā.), puthaviyā’yaṃ (pī.)] maṇḍo, iti no sutaṃ mante mahārāja [sutaṃ mahārāja (sī. syā. pī.)].

71.

Sāgarapariyantāya, mediniyā sabbabhūtadharaṇiyā;

Pathaviyā ayaṃ maṇḍo, orohitvā namo karohi.

72.

Ye te bhavanti nāgā ca, abhijātā ca kuñjarā;

Ettāvatā padesaṃ te, nāgā neva mupayanti.

73.

Abhijāto nāgo [abhijāto te nāgo (sī. pī. aṭṭha.)] kāmaṃ, pesehi kuñjaraṃ dantiṃ;

Ettāvatā padeso [padeso ca (syā. ka.)], sakkā [na sakkā (syā.)] nāgena mupagantuṃ.

74.

Taṃ sutvā rājā kāliṅgo, veyyañjanikavaco nisāmetvā;

Sampesesi nāgaṃ ñassāma, mayaṃ yathimassidaṃ [yathā idaṃ (sī. syā. pī.)] vacanaṃ.

75.

Sampesito ca raññā, nāgo koñcova abhinaditvāna;

Paṭisakkitvā [paṭiosakkitvā (ka.)] nisīdi, garuṃva bhāraṃ asahamāno.

76.

Kāliṅgabhāradvājo, nāgaṃ khīṇāyukaṃ viditvāna;

Rājānaṃ kāliṅgaṃ, taramāno ajjhabhāsittha;

Aññaṃ saṅkama nāgaṃ, nāgo khīṇāyuko mahārāja.

77.

Taṃ sutvā kāliṅgo, taramāno saṅkamī nāgaṃ;

Saṅkanteva raññe, nāgo tattheva pati [patito (ka.)] bhumyā;

Veyyañjanikavaco, yathā tathā ahu nāgo.

78.

Kāliṅgo rājā kāliṅgaṃ, brāhmaṇaṃ etadavoca;

Tvameva asi sambuddho, sabbaññū sabbadassāvī.

79.

Taṃ anadhivāsento kāliṅgaṃ [kāliṅgo (sī. syā. pī.)], brāhmaṇo idamavoca;

Veyyañjanikā hi mayaṃ, buddhā sabbaññuno mahārāja.

80.

Sabbaññū sabbavidū ca, buddhā na lakkhaṇena jānanti;

Āgamabalasā [āgamapurisā (pī.)] hi mayaṃ, buddhā sabbaṃ pajānanti.

81.

Mahayitvā sambodhiṃ [mahāyitvāna sambodhiṃ (sī. pī.), pahaṃsitvāna sambodhiṃ (syā.), mamāyitvāna taṃ bodhiṃ (ka.)], nānāturiyehi vajjamānehi;

Mālāvilepanaṃ abhiharitvā [mālāgandhavilepanaṃ āharitvā (sī. pī.); pākāraparikkhepaṃ kāresi; atha rājā pāyāsi (sī. syā. pī.)] atha rājā manupāyāsi [pākāraparikkhepaṃ kāresi; atha rājā pāyāsi (sī. syā. pī.)].

82.

Saṭṭhi vāhasahassāni, pupphānaṃ sannipātayi;

Pūjesi rājā kāliṅgo, bodhimaṇḍamanuttaranti [varuttameti (sī.)].

Kāliṅgabodhijātakaṃ chaṭṭhaṃ.

480. Akittijātakaṃ (7)

83.

Akittiṃ [akattiṃ (ka.)] disvā sammantaṃ, sakko bhūtapatī bravi;

Kiṃ patthayaṃ mahābrahme, eko sammasi ghammani.

84.

Dukkho punabbhavo sakka, sarīrassa ca bhedanaṃ;

Sammohamaraṇaṃ dukkhaṃ, tasmā sammāmi vāsava.




我来完整翻译这段文字：
64
大王啊，那些人，
我心中已思量；
无力解脱苦，
是故我未言。
65
而您啊大王，
我心中思量；
能解脱诸苦，
是故我告知。
66
因此他欢喜赠予，
迦尸国的增益者；
纯金制成的项链，
十四条黄金饰物。
使者本生故事第五
479.迦陵伽菩提本生故事（六）
67
迦陵伽王为转轮王，以正法统治大地；
乘坐威力巨大的象，前往菩提树附近。
68
迦陵伽的婆罗豆婆遮，对着转法轮的迦陵伽沙门种姓之王；
恭敬合掌说道。
69
大王请下象，此地如沙门所说；
此处诸无上佛，证悟后放光明。
70
草木向右旋转，在此地域之中；
此为大地的中心，大王我们从经典中如是听闻。
71
直至海洋边际，大地承载万物；
此为大地中心，请下象礼敬。
72
那些高贵的大象，以及优秀的象王；
都不能靠近，这片区域。
73
即便是高贵的象王，请指挥这有牙的大象；
这片区域，象是无法靠近的。
74
迦陵伽王听闻，相师之言后思考；
派象前进说道，我们试试这话是否属实。
75
国王一经驱使，大象像鹤一样鸣叫；
往后退缩坐下，似不堪重负一般。
76
迦陵伽婆罗豆婆遮，知晓此象命将尽；
急忙对迦陵伽王说道；
请换另一头象，大王此象寿命将尽。
77
迦陵伽王闻言，急忙更换大象；
国王刚一换象，原先那象即倒地而亡；
相师所言，与象之实况完全相符。
78
迦陵伽王对迦陵伽，婆罗门如是说道：
你必定是正觉者，一切智者全知见者。
79
婆罗门不接受迦陵伽王的说法，回答道：
我们只是相师，大王佛才是一切智者。
80
一切智者遍知者，诸佛不靠相术了知；
我们是依传统之力，佛才能知晓一切。
81
礼赞菩提树，各种乐器奏响；
献上花香涂香后，国王启程前往。
82
六万车之多，鲜花聚集一处；
迦陵伽王供养，无上菩提道场。
迦陵伽菩提本生故事第六
480.阿吉帝本生故事（七）
83
帝释天主见阿吉帝，独自在炎热中修行；
问道：大梵天啊，你为何追求，独自在此热中修行。
84
帝释天主啊，再生是苦，身体破坏是苦；
迷惑而死亡是苦，因此我勤修行。

85.

Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;

Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.

86.

Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;

Yena putte ca dāre ca, dhanadhaññaṃ piyāni ca;

Laddhā narā na [laddhā naññāni (ka.)] tappanti, so lobho na mayī vase.

87.

Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;

Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.

88.

Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;

Khettaṃ vatthuṃ hiraññañca, gavassaṃ dāsaporisaṃ;

Yena jātena jīyanti, so doso na mayī vase.

89.

Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;

Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.

90.

Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;

Bālaṃ na passe na suṇe, na ca bālena saṃvase;

Bālenallāpa [bālenā’lāpa (?)] sallāpaṃ, na kare na ca rocaye.

91.

Kiṃ nu te akaraṃ bālo, vada kassapa kāraṇaṃ;

Kena kassapa bālassa, dassanaṃ nābhikaṅkhasi.

92.

Anayaṃ nayati dummedho, adhurāyaṃ niyuñjati;

Dunnayo seyyaso hoti, sammā vutto pakuppati;

Vinayaṃ so na jānāti, sādhu tassa adassanaṃ.

93.

Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;

Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.

94.

Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;

Dhīraṃ passe suṇe dhīraṃ, dhīrena saha saṃvase;

Dhīrenallāpasallāpaṃ, taṃ kare tañca rocaye.

95.

Kiṃ nu te akaraṃ dhīro, vada kassapa kāraṇaṃ;

Kena kassapa dhīrassa, dassanaṃ abhikaṅkhasi.

96.

Nayaṃ nayati medhāvī, adhurāyaṃ na yuñjati;

Sunayo seyyaso hoti, sammā vutto na kuppati;

Vinayaṃ so pajānāti, sādhu tena samāgamo.

97.

Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;

Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.

98.

Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;

Tato ratyā vivasāne [vivasane (sī. syā. pī.)], sūriyuggamanaṃ [suriyassuggamanaṃ (sī. syā. pī.)] pati;

Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, sīlavanto ca yācakā.

99.

Dadato me [dadato ca me (pī.)] na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṃ;

Dadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ, etaṃ sakka varaṃ vare.

100.

Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;

Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.

101.

Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;

Na maṃ puna upeyyāsi, etaṃ sakka varaṃ vare.

102.

Bahūhi vatacariyāhi [vattacariyāhi (sī. syā. ka.)], narā ca atha nāriyo;

Dassanaṃ abhikaṅkhanti, kiṃ nu me dassane bhayaṃ.

103.

Taṃ tādisaṃ devavaṇṇaṃ [devavaṇṇiṃ (pī.)], sabbakāmasamiddhinaṃ;

Disvā tapo pamajjeyya [disvā tapo pamajjeyyaṃ (sī. syā. pī.), disvānahaṃ pamajjeyyaṃ (cariyāpiṭakaṭṭhakathā)], etaṃ te dassane bhayanti.

Akittijātakaṃ sattamaṃ.

481. Takkāriyajātakaṃ (8)

104.

Ahameva dubbhāsitaṃ bhāsi bālo, bhekovaraññe ahimavhāyamāno [mavhayāno (sī. pī.)];

Takkāriye sobbhamimaṃ [sobbhamhi ahaṃ (ka.)] patāmi, na kireva sādhu ativelabhāṇī [sādhūtyativelabhāṇī (ka.)].

105.

Pappoti macco ativelabhāṇī, bandhaṃ vadhaṃ sokapariddavañca;

Attānameva garahāsi ettha, ācera yaṃ taṃ nikhaṇanti sobbhe.



85
你说得如此恰当，言辞优美得体；
迦叶我赐你恩惠，随你内心所愿。
86
若您赐我恩惠，一切众生之主帝释啊；
使人们对子女妻儿，财富谷物等可爱之物；
得到后不知满足的，那贪欲不要住在我心中。
87
你说得如此恰当，言辞优美得体；
迦叶我赐你恩惠，随你内心所愿。
88
若您赐我恩惠，一切众生之主帝释啊；
田地房产黄金，牛马奴仆等；
使人生来衰老的，那嗔恨不要住在我心中。
89
你说得如此恰当，言辞优美得体；
迦叶我赐你恩惠，随你内心所愿。
90
若您赐我恩惠，一切众生之主帝释啊；
愿不见不闻愚者，也不与愚者相处；
不与愚者交谈，不做也不喜欢。
91
愚者对你做了什么，迦叶请说其原因；
为何迦叶你，不愿见到愚者。
92
愚钝者引向非道，从事无益之事；
难以教导反成恶，善言相劝反生嗔；
不懂规矩礼仪，不见他是最好的。
93
你说得如此恰当，言辞优美得体；
迦叶我赐你恩惠，随你内心所愿。
94
若您赐我恩惠，一切众生之主帝释啊；
愿见智者闻智者，与智者共相处；
与智者互相交谈，愿做此事并喜欢。
95
智者对你做了什么，迦叶请说其原因；
为何迦叶你，渴望见到智者。
96
智者引导正道，不从事无益之事；
善于引导更胜进，善言相劝不生嗔；
明了规矩礼仪，与他相会最殊胜。
97
你说得如此恰当，言辞优美得体；
迦叶我赐你恩惠，随你内心所愿。
98
若您赐我恩惠，一切众生之主帝释啊；
每当夜晚结束时，太阳升起之际；
愿天界食物显现，持戒的乞求者出现。
99
我布施不会匮乏，布施后不会后悔；
布施使心生欢喜，帝释这是我所愿。
100
你说得如此恰当，言辞优美得体；
迦叶我赐你恩惠，随你内心所愿。
101
若您赐我恩惠，一切众生之主帝释啊；
愿您不再来见我，帝释这是我所愿。
102
许多修行之人，无论男子或女子；
都渴望见到我，为何你畏惧见我。
103
见到您这般天人相貌，具足一切所欲；
恐怕会放逸修行，这就是畏惧见您的原因。
阿吉帝本生故事第七
481.塔卡利耶本生故事（八）
104
我这愚者说了恶语，如林中青蛙呼唤毒蛇；
塔卡利耶啊我掉进这深坑，确实不该说过多的话。
105
说话过多的人会遭遇，束缚杀戮忧愁悲伤；
你只能在此自责，老师啊他们把你埋入深坑。

106.

Kimevahaṃ tuṇḍilamanupucchiṃ, kareyya saṃ [kareyyāsaṃ (syā.), kareyya sa (ka.), bhareyya saṃ (?)] bhātaraṃ kāḷikāyaṃ [kāḷikāya (syā. ka.)];

Naggovahaṃ [naggoca’haṃ (?)] vatthayugañca jīno, ayampi attho bahutādisova.

107.

Yo yujjhamānānamayujjhamāno [yujjhamānena ayujjhamāno (ka.)], meṇḍantaraṃ accupatī kuliṅgo;

So piṃsito meṇḍasirehi tattha, ayampi attho bahutādisova.

108.

Caturo janā potthakamaggahesuṃ, ekañca posaṃ anurakkhamānā;

Sabbeva te bhinnasirā sayiṃsu, ayampi attho bahutādisova.

109.

Ajā yathā veḷugumbasmiṃ baddhā [bandhaṃ (syā. ka.)], avakkhipantī asimajjhagacchi;

Teneva tassā galakāvakantaṃ [galayā vikantuṃ (ka.), galakaṃ vikantā (syā.)], ayampi attho bahutādisova.

110.

Ime na devā na gandhabbaputtā, migā ime atthavasaṃ gatā me [atthavasābhatā ime (sī. syā. pī.)];

Ekañca naṃ sāyamāse pacantu, ekaṃ punappātarāse [ekañca naṃ pātarāse (ka. sī. pī.)] pacantu.

111.

Sataṃ sahassāni dubhāsitāni, kalampi nāgghanti subhāsitassa;

Dubbhāsitaṃ saṅkamāno kileso [kilissati (?)], tasmā tuṇhī kimpurisā [kiṃpuriso (sī. syā.)] na bālyā.

112.

Yā mesā byāhāsi [byākāsi (sī. syā. pī.)] pamuñcathetaṃ, giriñca naṃ [giriṃ varaṃ (ka.)] himavantaṃ nayantu;

Imañca kho dentu mahānasāya, pātova naṃ pātarāse pacantu.

113.

Pajjunnanāthā pasavo, pasunāthā ayaṃ pajā;

Tvaṃ nāthosi [tvaṃ-nātho’smi (sī. syā. pī.)] mahārāja, nāthohaṃ bhariyāya me [amha-nāthā mama bhariyā (ka. sī. syā.)];

Dvinnamaññataraṃ ñatvā, mutto gaccheyya pabbataṃ.

114.

Na ve nindā suparivajjayetha [suparivajjayātha (syā.)], nānā janā sevitabbā janinda;

Yeneva eko labhate pasaṃsaṃ, teneva añño labhate ninditāraṃ.

115.

Sabbo loko paricitto aticitto [paracittena aticitto (sī. syā.), paracittena acitto (sī. aṭṭha.)], sabbo loko cittavā samhi citte;

Paccekacittā puthu sabbasattā, kassīdha cittassa vase na vatte.

116.

Tuṇhī ahū kimpuriso sabhariyo [abhāṇī (ka.)], yo dāni byāhāsi bhayassa bhīto;

So dāni mutto sukhito arogo, vācākirevattavatī narānanti.

Takkāriyajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

482. Rurumigarājajātakaṃ (9)

117.

Tassa [kassa (sī. pī.)] gāmavaraṃ dammi, nāriyo ca alaṅkatā;

Yo [ko (sī. syā. pī.)] metaṃ migamakkhāti [makkhāsi (syā. ka.)], migānaṃ migamuttamaṃ.

118.

Mayhaṃ gāmavaraṃ dehi, nāriyo ca alaṅkatā;

Ahaṃ te migamakkhissaṃ, migānaṃ migamuttamaṃ.

119.

Etasmiṃ vanasaṇḍasmiṃ, ambā sālā ca pupphitā;

Indagopakasañchannā , ettheso tiṭṭhate migo.

120.

Dhanuṃ advejjhaṃ [adejjhaṃ (sī. pī.), sarajjaṃ (ka.)] katvāna, usuṃ sannayhupāgami [sandhāyupāgami (sī. pī.)];

Migo ca disvā rājānaṃ, dūrato ajjhabhāsatha.

121.

Āgamehi mahārāja, mā maṃ vijjhi rathesabha;

Ko nu te idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo.

122.

Esa pāpacaro poso, samma tiṭṭhati ārakā;

Soyaṃ [so hi (sī. syā. pī.)] me idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo.

123.

Saccaṃ kireva māhaṃsu, narā ekacciyā idha;

Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ seyyo, na tvevekacci yo naro.

124.

Kiṃ nu ruru garahasi migānaṃ, kiṃ pakkhīnaṃ kiṃ pana mānusānaṃ;

Bhayañhi maṃ vindatinapparūpaṃ, sutvāna taṃ mānusiṃ bhāsamānaṃ.



106
我为何询问屠夫，能否与迦利迦兄弟共事；
我赤身失去一对衣服，这也是类似的事。
107
在斗羊之间，不参与战斗的小鸟；
被羊角碾碎在那里，这也是类似的事。
108
四人抓住一块布，想要保护一个人；
他们全都头破血流，这也是类似的事。
109
如山羊被绑在竹丛中，低头时遇到刀子；
因此它的脖子被割断，这也是类似的事。
110
这些既非天神，也非乾闼婆之子；
这些野兽落入我手，让他们傍晚烹一只，
清晨再烹一只。
111
十万句恶语，不及一句善语的十六分之一；
说恶语会招致烦恼，所以金浦利沙保持沉默非因愚笨。
112
她对我说放了这个，把它送到雪山；
把这个交给厨房，明早做早餐。
113
牲畜以雨神为依怙，众生以牲畜为依怙；
大王您是我的依怙，我是妻子的依怙；
知道这两者之一，获释后就往山上去。
114
人王啊诽谤确实难以避免，不同的人该以不同方式相处；
一个人因某事受赞誉，另一个人却因同样的事受诽谤。
115
世人都被他人心扰乱迷惑，世人都执著于自己的心；
所有众生各有其心，谁能不受心的支配。
116
金浦利沙与妻子保持沉默，现在因畏惧而开口；
如今获释快乐无病，言语确实对人有大能力。
塔卡利耶本生故事第八
482.鹿王本生故事（九）
117
我将赐予上等村庄，以及装扮美丽的女子；
谁能告诉我那只鹿，那鹿中最殊胜的鹿。
118
请赐我上等村庄，以及装扮美丽的女子；
我将告诉您那只鹿，那鹿中最殊胜的鹿。
119
在这片森林中，芒果树和沙罗树开花；
被红色昆虫覆盖，那只鹿就在那里。
120
备好不会失误的弓，上好箭矢前进；
鹿王见到国王，从远处说道。
121
请稍等大王，车队之首勿射我；
是谁告诉你，说我在这里。
122
那个恶人，朋友就站在远处；
是他告诉我，说你在这里。
123
人们说得确实不错，有些人是这样；
漂浮的木头都比某些人好。
124
鹿王啊你为何责备鹿群，为何责备鸟类和人类；
听到你说人语，让我感到极大恐惧。

125.

Yamuddhariṃ vāhane vuyhamānaṃ, mahodake salile sīghasote;

Tatonidānaṃ bhayamāgataṃ mama, dukkho have rāja asabbhi saṅgamo.

126.

Sohaṃ catuppattamimaṃ vihaṅgamaṃ, tanucchidaṃ hadaye ossajāmi;

Hanāmi taṃ mittadubbhiṃ akiccakāriṃ [hanāmi mittaddu’makiccakāriṃ (sī. pī.)], yo tādisaṃ kammakataṃ na jāne.

127.

Dhīrassa bālassa have janinda, santo vadhaṃ nappasaṃsanti jātu;

Kāmaṃ gharaṃ gacchatu pāpadhammo, yañcassa bhaṭṭhaṃ tadetassa dehi;

Ahañca te kāmakaro bhavāmi.

128.

Addhā ruru aññataro sataṃ so [sataṃ’se (sī.)], yo dubbhato [dubbhino (syā.), dūbhato (pī.)] mānusassa na dubbhi;

Kāmaṃ gharaṃ gacchatu pāpadhammo, yañcassa bhaṭṭhaṃ tadetassa dammi;

Ahañca te kāmacāraṃ dadāmi.

129.

Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañcavassitaṃ;

Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.

130.

Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā;

Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.

131.

Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;

Migā sassāni khādanti, taṃ devo paṭisedhatu.

132.

Kāmaṃ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu;

Na tvevāhaṃ ruruṃ dubbhe, datvā abhayadakkhiṇaṃ.

133.

Mā me janapado āsi [mā maṃ janapado ahu (syā.)], raṭṭhañcāpi vinassatu;

Na tvevāhaṃ [na tveva (ka. sī. ka.)] migarājassa, varaṃ datvā musā bhaṇeti.

Rurumigarājajātakaṃ navamaṃ.

483. Sarabhamigajātakaṃ (10)

134.

Āsīsetheva [āsiṃsetheva (sī. syā. pī.)] puriso, na nibbindeyya paṇḍito;

Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.

135.

Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;

Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.

136.

Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;

Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.

137.

Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;

Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.

138.

Dukkhūpanītopi naro sapañño, āsaṃ na chindeyya sukhāgamāya;

Bahū hi phassā ahitā hitā ca, avitakkitā maccamupabbajanti [maccumupabbajanti (ka. sī. pī.), maccumupapajjanti (syā. ka.) ettha ‘‘avitakkitāpi phasso maccaṃ janaṃ upagacchantī’’ti attho].

139.

Acintitampi bhavati, cintitampi vinassati;

Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vā.

140.

Sarabhaṃ giriduggasmiṃ, yaṃ tvaṃ anusarī pure;

Alīnacittassa tuvaṃ, vikkantamanujīvasi [tava, vikkantaṃ jīvitaṃ labhi (ka.)].

141.

Yo taṃ viduggā narakā samuddhari, silāya yoggaṃ sarabho karitvā;

Dukkhūpanītaṃ maccumukhā pamocayi, alīnacittaṃ taṃ migaṃ [tameva (syā. ka.)] vadesi.

142.

Kiṃ tvaṃ nu [tuvannu (sī. pī.)] tattheva tadā ahosi, udāhu te koci naṃ [taṃ (ka.)] etadakkhā;

Vivaṭṭacchaddo nusi sabbadassī, ñāṇaṃ nu te brāhmaṇa bhiṃsarūpaṃ.

143.

Na cevahaṃ tattha tadā ahosiṃ, na cāpi me koci naṃ [taṃ (ka.)] etadakkhā;

Gāthāpadānañca subhāsitānaṃ, atthaṃ tadānenti janinda dhīrā.

144.

Ādāya pattiṃ [pattaṃ (syā.), paṭṭiṃ (ka.)] paraviriyaghātiṃ, cāpe saraṃ kiṃ vicikicchase tuvaṃ;

Nunno [nuṇṇo (ka. sī. syā.), tuṇṇo (ka.)] saro sarabhaṃ hantu khippaṃ, annañhi etaṃ varapañña rañño.



125
我救起了在洪水中漂流的人，在湍急的大水中；
因此而招致危险，大王啊与恶人相交确实痛苦。
126
我要把这四翼飞鸟，放进背叛者的心中；
杀死这个背信弃义做不该做的人，不知感恩图报的人。
127
智者与愚者啊人王，善人从不赞同杀戮；
就让这恶人回家去吧，把他失去的还给他；
我愿为您效劳。
128
鹿王确实是众善人之一，被背叛时也不去背叛；
就让这恶人回家去吧，我把他失去的还给他；
我允许你自由行动。
129
豺狼的声音容易辨识，鸟类的叫声也容易分辨；
而人类的话语大王啊，比这些更难辨识。
130
即便有人认为是亲戚朋友或同伴，
之前和善相处，之后却变成敌人。
131
乡民都聚集在此，城里人也都来了；
鹿群在吃庄稼，请国王制止这事。
132
就算国土会消失，王国也会毁灭；
我也不会背叛鹿王，因我已给予无畏承诺。
133
就算失去国土，王国也会毁灭；
我也不会对鹿王，给予承诺后说谎。
鹿王本生故事第九
483.萨拉巴鹿本生故事（十）
134
人应当心怀希望，智者不应气馁；
我看到我自己，如愿以偿。
135
人应当心怀希望，智者不应气馁；
我看到我自己，从水中上岸。
136
人应当努力精进，智者不应气馁；
我看到我自己，如愿以偿。
137
人应当努力精进，智者不应气馁；
我看到我自己，从水中上岸。
138
即使遭遇痛苦智者也不应，断绝对幸福的希望；
许多顺逆触境，在人未及思索时就降临。
139
未曾想到的会发生，想到的却会消失；
财富不是靠思虑而来，无论对男人或女人。
140
萨拉巴鹿在山险处，你曾经追逐它；
因为它勇敢无畏，你得以活命。
141
它从险峻深渊中救你，萨拉巴鹿用头托起绳索；
从死亡边缘救你脱离，你说的就是那勇敢的鹿。
142
你当时是否在场，还是有人告诉你；
你是否无所不知，婆罗门啊你的智慧令人惊异。
143
我当时并不在场，也没人告诉我这事；
人王啊智者能理解，偈颂中善说的含义。
144
拿起能杀敌的弓箭，你为何犹豫不决；
快射箭杀死萨拉巴鹿，智者啊这是国王的命令。

145.

Addhā pajānāmi ahampi etaṃ, annaṃ migo brāhmaṇa khattiyassa;

Pubbe katañca [pubbe ca kataṃ (ka.)] apacāyamāno, tasmā migaṃ sarabhaṃ no hanāmi.

146.

Neso migo mahārāja, asureso disampati;

Etaṃ hantvā manussinda, bhavassu amarādhipo.

147.

Sace ca rājā [rāja (sī. syā. pī.)] vicikicchase tuvaṃ, hantuṃ migaṃ sarabhaṃ sahāyakaṃ [sahāyakaṃ me (sī. pī.)];

Saputtadāro naravīraseṭṭha [naraviriyaseṭṭha (sī. pī.)], gantvā [gantā (sī. pī. aṭṭha.)] tuvaṃ vetaraṇiṃ yamassa.

148.

Kāmaṃ ahaṃ jānapadā ca sabbe, puttā ca dārā ca sahāyasaṅghā;

Gacchemu taṃ vetaraṇiṃ yamassa, na tveva hañño mama pāṇado yo [pāṇada’ssa (sī. syā. pī.)].

149.

Ayaṃ migo kicchagatassa mayhaṃ, ekassa kattā vivanasmi ghore;

Taṃ tādisaṃ pubbakiccaṃ saranto, jānaṃ mahābrahme kathaṃ haneyyaṃ.

150.

Mittābhirādhī cirameva jīva, rajjaṃ imaṃ dhammaguṇe [rajjampimaṃ cassa gaṇe (ka.)] pasāsa;

Nārīgaṇehi paricāriyanto, modassu raṭṭhe tidiveva vāsavo.



145
我确实知道这事，婆罗门啊这鹿是国王的猎物；
但因思及往日恩情，所以我不杀萨拉巴鹿。
146
大王这不是普通的鹿，而是阿修罗四方之主；
人王啊杀了它，你就能成为不死天王。
147
如果国王你犹豫，杀死萨拉巴我的朋友；
人中英雄最胜者，你和妻儿将去到阎魔的维陀罗尼河。
148
就算我和所有国民，儿女妻子与朋友群，
都要去到阎魔的维陀罗尼河，我也不会杀害给予我生命的恩人。
149
这鹿在我遭遇困境时，独自在可怕的荒野中救助我；
我记得这样的往日恩情，大梵天啊我怎能知恩图报却去杀它。
150
善待朋友者愿你长寿，以正法功德统治这王国；
被众多女子围绕服侍，在国土中欢乐如帝释天。

151.

Akkodhano niccapasannacitto, sabbātithī yācayogo bhavitvā [pāhunake karitvā (syā.), yācayogo viditvā (ka.)];

Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ, anindito saggamupehi ṭhānanti.

Sarabhamigajātakaṃ dasamaṃ.

Terasakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassuddānaṃ –

Varaamba kuṭhāri sahaṃsavaro, atharaññasmiṃ dūtakapañcamako;

Atha bodhi akitti sutakkarinā, atha rurumigenaparo sarabhoti.

151
愿你无嗔恒时心清净，善待所有客人乐布施；
随己所能施与受用，无人诽谤得生天界。
萨拉巴鹿本生故事第十
十三集终
其摘要：
殊胜芒果、斧头、与天鹅、
在森林中、使者为第五、
接着菩提、阿吉帝、塔卡利耶、
然后鹿王、最后萨拉巴。


